das la manojn) Ho, se mi lin konas! Jes, jes, jes!
WANGEL
(rapide) Nu!
ELLIDA
Ho, estas ja _li_, Wangel! Estas li mem! Li, kiel vi scias --!
WANGEL
Cxu! Kion vi diras! (turnas sin) Cxu vi estas tiu Johnston, kiu iam
--?
LA FREMDULO
Nu, -- Vi povas nomi min Johnston. Bonvolu. Cetere mi ne tiel
nomigxas.
WANGEL
Cxu ne?
LA FREMDULO
Nun ne plu, ne.
WANGEL
Kaj kion vi deziras de mia edzino? Vi ja scias, ke la filino de la
lumturgardisto edzinigxis antaux longe. Kaj al kiu sxi edzinigxis, vi
devas ja ankaux scii.
LA FREMDULO
Mi ja scias dum pli ol tri jaroj.
ELLIDA
(strecxe) Kiel vi sciigxis?
LA FREMDULO
Survoje hejmen al vi. Mi kaptis malnovan gazeton. Estis gazeto el tiu
cxi regiono. Gxi rakontis pri la geedzigxo.
ELLIDA
(rigardas antauxen) La geedzigxo --. Do _tio_ estis --
LA FREMDULO
Efikis sur min strange. Cxar tio pri la ringoj, -- tio ja ankaux
estis geedzigxo, Ellida.
ELLIDA
(frapas la manojn antaux la vizagxon) Ho --!
WANGEL
Kiel vi kuragxas --!
LA FREMDULO
Vi tion forgesis, cxu?
ELLIDA
(sentas lian rigardon kaj krietas) Ne staru tiel min fiksrigardante!
WANGEL
(pasxas antaux lin) Vi turnu vin al mi kaj ne al sxi. Do, mallonge,
-- cxar vi ja konas la situacion, -- kion vi do volas cxi tie? Kial
vi venas por trovi mian edzinon?
LA FREMDULO
Mi promesis al Ellida veni al sxi plej eble frue.
WANGEL
Ellida --! Nun denove!
LA FREMDULO
Kaj Ellida promesis al mi tute certe atendi min gxis mi venus.
WANGEL
Mi auxdas, ke vi nomas mian edzinon per antauxnomo. Tian intimecon ne
estas kutimo cxe ni.
LA FREMDULO
Mi bone scias. Sed cxar sxi unue apartenas al _mi_ --
WANGEL
Al _vi_! Ankoraux --!
ELLIDA
(kasxas sin malantaux _Wangel_) Ho --! Li neniam malkaptas min!
WANGEL
Al _vi_! Vi diras, ke sxi apartenas al vi, cxu!
LA FREMDULO
Cxu sxi rakontis al vi pri du ringoj? Mia ringo kaj tiu de Ellida?
WANGEL
Nu jes. Sed kio do? Sxi ja poste rompis tion. Vi ricevis sxiajn
leterojn. Vi do mem scias.
LA FREMDULO
Kaj Ellida kaj mi samopiniis, ke tio pri la ringoj valorus same
decide kiel geedzigxo.
ELLIDA
Sed mi ne volas, vi ja auxdas! Neniam, neniam volas mi konatigxi kun
vi! Ne rigardu min tiel! Mi ne volas, mi diras!
WANGEL
Vi estas freneza homo, se vi opinias, ke vi povas veni cxi tien kaj
konstrui iun rajton sur tia infanludo.
LA FREMDULO
Gxuste. Iun rajton, -- en via senco de la vorto, -- mi ja tute ne
havas.
WANGEL
Sed kion vi do
|