a ripozo super min, -- silento kvazaux de birdroko
sub la meznokta suno norde cxe ni.
ROSMER
Diru pli. Cxion kion vi scias diri.
REBEKKA
Ne estas multe pli. Estas nur _tio_, ke amo burgxonis en mi. La
granda, rezignanta amo, kiu kontentigxas de la kunvivo, tia kia gxi
estis inter ni du.
ROSMER
Ho, se mi nur scietis eron de tio!
REBEKKA
Plej bone kiel estas. Hieraux, -- kiam vi demandis min, cxu mi volus
farigxi via edzino, -- mi gxojkriis --
ROSMER
Jes, cxu ne, Rebekka! Tiel sxajnis al mi.
REBEKKA
Momenton, jes. En memforgeso. Cxar estis mia antauxa brava volo, kiu
estis sin denove liberiganta. Sed nun gxi ne plu havas potencon, --
kun la tempo, ne.
ROSMER
Kiel vi klarigas tion, kio okazis en vi?
REBEKKA
Estas la vivkoncepto de la Rosmer-parencaro, -- aux almenaux _via_
vivkoncepto, -- kiu infektis mian volon.
ROSMER
Infektis?
REBEKKA
Kaj malsanigis gxin. Sklave ligis gxin sub legxoj, kiuj ne validis
por mi. Vi, -- la vivo kune kun vi, -- nobeligis mian animon --
ROSMER
Ho, cxu tion mi kuragxus kredi!
REBEKKA
Senriske vi povas tion kredi. La rosmera vivkoncepto nobeligas. Sed
-- (skuas la kapon) -- sed, -- sed --
ROSMER
Sed? Nu?
REBEKKA
-- sed gxi mortigas la felicxon.
ROSMER
Cxu jenon vi diras, Rebekka?
REBEKKA
Almenaux por mi.
ROSMER
Jes, sed cxu vi _tion_ tiel certe scias. Se mi nun denove demandus
vin --? Petegus vin --
REBEKKA
Ho, kara, -- neniam plu parolu pri tio! Neeblas --! Jes, cxar _sciu_,
Rosmer, ke mi havas -- pasintecon malantaux mi.
ROSMER
Ion pli ol vi jam rakontis?
REBEKKA
Jes. Ion alian kaj pli gravan.
ROSMER
(kun rideto) Cxu ne estas strange, Rebekka. Imagu, ke suspekto de
tiajxo foje tangxis min.
REBEKKA
Cxu! Kaj tamen --? Tamen? --
ROSMER
Mi neniam fidis gxin. Mi nur ludis kun gxi, -- tiel en la imago,
komprenu.
REBEKKA
Se vi postulas, mi tuj diros ankaux tion.
ROSMER
(deturnante) Ne, ne! Ecx ne vorton volas mi scii. Kio ajn kio gxi
estas, -- mi havas forgeson por gxi.
REBEKKA
Sed mi ne.
ROSMER
Ho, Rebekka --!
REBEKKA
Jes, kara, -- _tio_ estas ja la terurajxo, ke nun, kiam ofertigxas al
mi la felicxon de la vivo per plenaj manoj, -- nun mi farigxis tia,
ke mia propra pasinteco baras min.
ROSMER
Via pasinteco estas morta, Rebekka. Gxi ne plu tenas prenon sur vi,
-- neniun konekson kun vi, -- tia kia vi _nun_ estas.
REBEKKA
Ho, kara, estas ja n
|